Stendes jaunumi

MŪSU STENDE

Renču ciems - šādi to dēvēja sākuma periodā, jo lielākā daļa māju atradās uz Renču zemes. 1897.gadā atklāja Stendes staciju,  tolaik Stendi dēvēja par Stacijciemu vai Stacijas ciemu.
Vēstures avoti stāsta, ka pirmo māju uzcēlis Jaksis, kas pēc amata bijis kurpnieks, līdz ar to daļu no ciema nosauca par Tupeļciemu.
Vēlāk kalējs Buhards pie savas jaunās mājas izraka dīķi un uzcēla pirti (tagadējā Strēlnieku iela 6), tad nu to Stendes daļu nosauca par Bezbikšu ciemu, kā jau pirtī gājuši visos laikos.

Stendes nosaukums, domājams, cēlies no lībiskas izcelsmes vietvārda Testenden. Tā kādā 1288. g. dokumentā dēvēta tagadējā Stendes upe.

Dzejnieks Jūlijs Vanags upei veltījis šādas dzejas rindas:

...Stende,
Čaklā tecētāja -
Kartē
Tieviņa kā diegs,
Dabā,
Vietām kā ezers
(briedis neiebridis nedzers)
Krasti purva rāvā stieg...

Stende
Melna meža upe
Pāri melnām saknēm brien.
Žagaraina,
Atvaraina,
Egles līku loču lien...

Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraini, kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m virs jūras līmeņa, nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.

Stende sākusi plašāk attīstīties 1901.-1904. gados sakarā ar Ventspils - Ribinskas dzelzceļa būvi. 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk - Stendesciems) iekļauts bieži apdzīvoto vietu kategorijā. Strādnieku ciemata (no 1961. gada - pilsētciemata) tiesības Stende ieguva 1949. gadā.

Nedaudz vēstures

Šaursliežu dzelzceļu izbūvēja ķeizariskās Vācijas militārā pārvalde Pirmā pasaules kara sākumā. Tika izmantotas 1915.-1919. gadā Vācijā izgatavotās MI sērijas lokomotīves, vilciena sastāvu bremzēja ar rokas bremzi.

Dzelzceļa satiksme pēc Pirmā pasaules kara atjaunojās jau 1919. gadā un to izmantoja gan pasažieru, gan preču pārvadāšanai. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās dzelzceļa līniju būtiski pārbūvēja, lai palielinātu vilciena kravnesību: iztaisnoja līkumus, izveidoja uzbērumus mitrākajās vietās, kā arī ievietoja caurtekas. Kokmateriālu transportēšana bijusi intensīva, un visas līnijas garumā gar dzelzceļu atradušies nokrauti kokmateriāli.

Dzelzceļa līnijā Ventspils-Dundaga-Talsi-Stende kursēja 1913. – 1917. gadā būvētās tvaika lokomotīves ML-611, dažas no tām izgatavotas Vācijas lokomotīvju fabrikā «Henschel». Lokomotīves darbojās ar tvaika katliem, kurus kurināja ar malku. Šādos katlos nevarēja uzturēt lielu spiedienu, tādēļ lokomotīves maksimālais ātrums bija tikai 9-10 kilometru stundā. Stāvos kāpumos mašīnista palīgs skrēja vilcienam pa priekšu un ar lāpstu bēra uz sliedēm balasta smiltis, lai nebuksētu riteņi.

Laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1937. gadā esot  publicēts  šāds stāsts – pa sliedēm braucis vilciens (mazbānītis), bet pa ceļu gājusi vecmāmiņa. Konduktors uzaicinājis vecmāmiņu sēsties vilcienā – gabaliņu pavizināšot. «Paldies, dēls,» tā atteikusi. «Es šoreiz nevaru kavēties, man jāsteidzas”.

Laika gaitā vilciena ātrums pieauga no 9 līdz 12, bet ap 1938. gadu tas sasniedza 20-25 kilometrus stundā. Tikai 1950. gadā pārtaisītās un uzlabotās lokomotīves attīstīja 30 kilometrus stundā lielu ātrumu. Katrā pasažieru vagonā ierīkoja laukumiņu dzelzs krāsniņas novietošanai apkures periodā. Sākumā apgaismojumam izmantoja sveces, ko ievietoja speciālās lampās, bet vēlāk iekārtoja elektrisko apgaismojumu no lokomotīves ģeneratora. Garkoku vešanai – vienam no galvenajiem pārvadājamo kravu veidiem – izmantoja divasu truļus.

Ap 1920. gadu uz 137 km garās dzelzceļa līnijas Ventspils-Mazirbe-Dundaga-Talsi-Stende bija 74 tilti 2580 m kopgarumā. Tilts, kurš bija uzbūvēts, lai pārvarētu Šlīteres Zilos kalnus, bija 115 m garš un 15 m augsts. Vēlākos gados tika izveidots jauns dzelzceļa līnijas posms, lai apietu Šlīteres Zilos kalnus.

Stendes dzelzceļa stacija atvērta 1901. gadā. Pirms Pirmā pasaules kara būvētā stacijas ēka nebija saglabājusies, tādēļ 1923. gadā pēc arhitekta A. Medlingera projekta uzbūvēja jaunu stacijas ēku gan šaursliežu, gan platsliežu dzelzsceļa apkalpošanai. Stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām.
Talsu stacija bija līniju starpstacija ar lielāko pasažieru un kravu apgrozību, jo apkalpoja vienīgo pilsētu un lielāko apdzīvoto vietu starp abiem līnijas galapunktiem. 1930. gadā pēc arhitektes A. Grīnbergas projekta uzcelta jauna stacijas ēka. Pēc dzelzceļa likvidācijas stacija kalpo Talsu autoostas vajadzībām.
Pēdējo dzelzceļa posmu Stende - Dundaga slēdza 1968.gadā. Bija beigusies mazbānīša romantika. Stendenieki ar lepnumu savu bānīti vēl skatīja Rīgas kinostudijas mākslas filmā "Purva bridējs", bet pašu bānītī var joprojām apskatīt Kalēju muzējā Talsos.



Pilsētas statuss Stendei piešķirts
1991. gadā.

Tu plašāka un varenāka kļūsti,
Stende mana -
No namu pudurīša meža malā
Līdz pilsētiņai,
Ceriņu un ābeļziedu skauta

Stendes pilsētas ģērboni apstiprina 2000. gada 10.oktobrī. Ģērboni veidojusi māksliniece Ilze Lībiete. Tajā simboliski attēloti mežs un bānīša ritenis - dzelzceļš un mežizstrāde. Stendes vakardiena un šodiena, kura ietverta šajos simbolos un izteikta zaļā, zelta un melnā krāsā.


 

Stendei 20 gadi! Sveiciens svētkos - pilsēta mana!

Mūsu vēlējumi Stendei un Latvijai dzimšanas dienā!

Novēlu Latvijai pārdzīvot krīzi! Lai cilvēki Latvijā būtu saprātīgāki, labestīgi, apdomīgi, gudri.          Lai svarīgākā īpašība ir godīgums! (Timijs - 5.klase)

Lai Latvija būtu iecienīta tūrisma zeme. Lai tā kļūst par labāko valsti Eiropā! (Sintija - 5.klase)

Lai pasaule kļūtu labāka un lai cilvēki atgrieztos Latvijā! (Vita - 5.klase)

Lai Latvija kļūst tīra un sakopta, lai mūsu valstī katram būtu darbs. Lai atgriežas latvieši, kas aizbraukuši un lai viņi būtu Latvijai vajadzīgi! (Evelīna Jana - 5.klase)

Lai Latvijā piepildās katra iedzīvotāja sapņi! (Laura - 5.klase)

Novēlu Latvijai laimīgus iedzīvotājus un ceru, ka visi mani draugi un paziņas atgriezīsies valstī! (Rūdolfs - 5.klase)

Ceru, ka Latvijā saglabāsies lauksaimnieki, ka varēsim braukt pa gludiem ceļiem, ka skolēni varēs sportot labiekārtotos stadionos un hallēs! (Kristers - 5.klase)

Lai mūsu valsts varētu lepoties ar savu armiju un attīstītu ražošanu! (Dairis - 8.klase)

Novēlu, lai Latvijas iedzīvotājiem nekad nebūtu jākaunas par saviem politiķiem! (Laine - 8.klase)

Gribētos, lai Stendē rastos vēl vairāk uzņēmumu, lai dzelzceļš pārvadātu ne tikai kravas, bet arī pasažierus! Novēlu Stendei augt un pilnveidoties, domājot par katru iedzīvotāju! (Rūdolfs - 9.klase)

Gribētos, lai Stendē būtu lielāka atbildības sajūta par katru iedzīvotāju, tad arī tie justos labāk un kļūtu aktīvāki. Novēlu atgūt ticību! (Monta - 9.klase)

Novēlu Stendē ierīkot vietas, kurās varētu atpūsties lieli un mazi stendenieki! (Kristīne - 9.klase)

Prieks par Stendes attīstību, ūdens apgādi, jaunām laternām, strūklaku, Karoga laukumu, taču gribētos vairāk gaismas gan ielās, gan sirdīs! (Raivis - 9.klase)

Stendenieki aicināti izteikt viedokli par labāko estrādes vietu

 

 

Stendenieki aicināti izteikt viedokli par labāko estrādes vietu

Jau otro gadu Stendē tiek īstenots Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts "Connecting Stende and Vohma", kura ietvaros plānota jaunas estrādes celtniecība.
Lai uzklausītu iedzīvotāju vēlmes un spētu veiksmīgāk īstenot šo projektu, Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis aicina stendeniekus izteikt savu viedokli par to, kur,viņu prāt, būtu labākā vieta estrādes celtniecībai pilsētā.
Šobrīd iedzīvotājiem tiek piedāvāti divi varianti: Jāņu laukums, kur ik gadus notiek dažādi kultūras pasākumi vai pēc brīvas izvēles norādīta cita vieta pilsētas teritorijā.
Iedzīvotāji savu viedokli par jaunceļamās estrādes vietu var izteikt, aizpildot anketas, kuras pieejamas Stendes "Elvi" veikalos
(publikācija no
www.talsi.lv)

 

 

 

 

 

 

 

/span