Jubilejas jaunumi



Gaidam ziņas par Stendes skolas absolventiem, lūdzu, rakstiet, sūtiet!

Mūsu skolas absolventi


 

AIJA MELLUMA

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, profesore Aija Melluma Stendes skolu absolvēja 1949.gadā. Mācības turpinājusi Talsu vidusskolā

Latvijas Univestitātes mājas lapā lasāms, ka profesore Aija Melluma ir starp spilgtākajiem un sabiedrībā visplašāk atzītajiem Latvijas mūsdienu ģeogrāfiem.

Akadēmiskās ģeogrāfijas pamatstudijas Latvijas Universitātē 1950.gadu beigās un doktorantūras studijas 60. gadu vidū ir ar universitāti visciešāk saistītais dzīves posms. Vairāk nekā 20 gadu darbs turpinājās Mežsaimniecības pētījumu institutā, 80. gadu beigās izveidotajā Vides komitejā, nedaudz vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Aija Melluma, paralēli darbam ministrijā, 1997.gadā uzsāka strādāt arī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē.

Aijas Mellumas veiktā pētnieciskā darba lauks aptver vairākus, gan saistītus, gan arī atšķirīgus tematiskos lokus. Katrā no tiem ir liels publikāciju skaits. Ainavu pētniecība ir viens no pastāvīgajiem profesores darba laukiem, kas aizsākās ar ainavekoloģisku - kompleksu telpiskās struktūras pieeju augšņu, augu sabiedrību un cilvēka darbības pētījumos, vislielāko vērību pievēršot kultūras, vēsturiski ģeogrāfiskiem un plānošanas jautājumiem.

Profesore ir izstrādājusi zinātnisko pamatojumu un metodiski vadījusi izpētes un plānošanas darbu, izveidojot mūsdienu Latvijas dabas aizsardzības pamatteritorijas: Gaujas nacionālais parks; 5 aizsargājamo ainavu apvidi; kultūrvēsturiskā teritorija Lībiešu krasts; Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts; dabas parki Talsu pauguraine; Gaiziņkalns; Daugavas loki u.c. Tā bija jauna – kompleksi ģeogrāfiska un zinātniski pamatota pieeja, kura guva īpašu atzinību un sekotājus plaši arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Aija Melluma veica lielu ieguldījumu teritoriju attīstības analīzē un valsts reģionālās attīstības politikas izstrādē

Aija Melluma uzskata, ka ainava ir mantojums. Jēdziens kultūrainava” jālieto, to paskaidrojot, jo ainava uzskatāmi atspoguļo cilvēka un dabas mijiedarbības procesu. Ir ikdienas ainava, ir jaunās ainavas. Tās veidojas nepārtraukti.

 

ILGVARS FORANDS

Pedagoģijas doktors, profesors Ilgvars Forands Stendes skolu absolvēja 1951. gadā.

Studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, tālākas studijas veltītas socioloģijai, pārvaldes organizācijai un 1979.gadā aizstāvējis disertāciju.

Vairāk nekā 20 gadus darbojies sporta jomā. Sākot ar 1982.gadu I.Foranda darbība saistīta ar izglītības sistēmu, bijis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta rektors, bet 1988.gadā iecelts par Latvijas Izglītības ministra pirmo vietnieku, piecus gadus kā rektors vadījis Biznesa augstskolu Turība. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vadījis pirmā Latvijas Izglītības likuma izstrādi.

Kā augstskolas mācībspēks izveidojis savu komerczinības teorijas un prakses vienotu studijas procesa komplektu, sarakstījis daudzas grāmatas, to skaitā: “Stratēģija. Kvalitāte”; “Biznesa vadības tehnoloģijas”; “Projekta menedžments”; “Palīgs personāla speciālistam”. “Menedžmenta autoritātes”, “Viesnīcas menedžments”. Valsts bibliotēku kopkatalogā ir iekļauti I.Foranda  24 darbi. Publicējis 98 zinātniskus un zinātniski populārus rakstus. Ievēlēts par Latvijas Emeritēto zinātnieku.

Aktīvi darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās, ilgus gadus vada Latvijas Izglītības fondu.

 

SANTA DIDŽUS

Teātra un kino aktrise, režisore Santa Didžus absolvēja Stendes pamatskolu 1987.gadā. Mācības turpinājusi Talsu 1.vidusskolā. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātra aktieru nodaļu un vēlāk ieguvusi režisora specialitāti.

Kā režisore un autore izveidojusi izrādi “7 dienas Genesis” (pēc Bībeles Pirmās Mozus grāmatas motīviem). Leļļu teātrī atveidotas daudzas lomas - skolotāja, Grānbergas kundze izrādē “Pepija Garzeķe”, Nāriņa “Mazā Nāriņa”, Buratino “Buratino piedzīvojumi”, Sniegbaltīte “Sniegbaltītes skola”, Šmauks “Pauks un Šmauks” u.c.

Par Imudženas lomu Šekspīra "Simbelīnā" Leļļu teātrī, 1990./2000. gada “Spēlmaņu naktī” Santai Didžus  pieķirta balva “Labākā jaunā aktrise”.

Lomas filmās - TV seriālā "Prāts vai instinkts”, filmā "Tristans un Izolde", seriālā "Dzīvoklis" un latviešu valodas mācību filmā "Palīgā”. Kopā ar izcilajiem aktieriem Rēziju Kalniņu, Ivaru Kalniņu Santa Didžus piedalījusies komēdijā “Sekss un Grēkpilsēta”. Ieskaņojusi lomas vairākās filmās, tajā skaitā bērniem populārajā Simpsonu filmā.

Nozīmīgākās lomas teātros – sieviete izrādē "Alu sieviete", loma izrādē "Dostojevsky trip", Feklušas loma izrādē “Mēs”. Zinošā teātra kritiķe Silvija Radzobe par izrādi rakstījusi: “Īsts atradums ir Santa Didžus Feklušas lomā – aktrise ir asprātīga, ekscentriski artistiska, skatuviski pievilcīga, nebaidās iet uz risku – izkāpinātām groteskas formām”.

S.Didžus lieliski vada daudzus pasākumus. Nozīmīgākais un populārākais ir TV raidījums “Māmiņu klubs”.
Santa paspēj būt visur - pārī ar dejotāju Māri Pūci 2010.gadā piedalījās un ieguva trešo vietu televīzijas šovā "Dejo ar zvaigzni 3".
Santu Didžus raksturo dažas rindiņas no intervijām – “…kad aizbraucu pie vecākiem uz Stendi, kopā ar ģimeni dodos makšķerēt un pēkšņi ir tik daudz laika padomāt par lietām, kam ikdienā ejam garām, - par to, kā ūdens plūst, kā putni čivina, vērot, kā niedres vējā šūpojas. Pavasaros noslaukām putekļus no velosipēdu sēdekļiem un izpurinām skrituļslidas. Daudz lasu gan detektīvus, gan filozofiskas, gan bērnu grāmatas, gan literatūru par Dievu. Kad studēju maģistrantūrā, bija vēlreiz jāmācās filozofija un sapratu, ka jebkura filozofija taču sludina vienu - cilvēkam jāatrod sava iekšējā brīvība. Pusaudzes gados vasarās strādāju bērnudārzā - par auklīti, visbeidzot par audzinātāju. No bērniem pieaugušais var vienmēr mācīties. Ar katru nākamo mazuli vecāki arvien labāk saprot, ka bērns nav jāaudzina, bet pašam ir jāaug”.